Publicité
Les langues disponibles
Les langues disponibles
uzkausēto valnīti, jāveic tikai divas kustības – uz leju un
tajā virzienā, kurā vēlaties veidot šuvi.
(skatiet O attēlu 10. lappusē)
2.3. Metināšanas valnīšu veidi
Nākamajās rindkopās ir aprakstīti visbiežāk
izmantotie loka metināšanas valnīšu veidi.
Šaurais valnītis veidojas, kad elektrodu virza taisnā
līnijā virs šuves centra.
(skatiet P (a) attēlu 10. lappusē)
Līkumoto valnīti izmanto, ja vajag pārklāt ar metālu
platāku spraugu, ko nevarētu izdarīt ar šauro valnīti
(neradot svārstības elektroda pārcelšanas laikā).
Šo valnīti veido, pārvietojot elektrodu garenvirzienā
ar līkumotām kustībām no vienas malas uz otru, ar
nelielu aizturi katru svārstību beigās. Tas ir labākais
veids, kā nodrošināt pietiekamu sakusuma dziļumu.
(skatiet P (b) attēlu 10. lappusē)
2.4. Metināšanas pozīcija
Guļmetinājums ir visvienkāršākā un visbiežāk
izmantotā metināšanas pozīcija. Ja tas ir iespējams,
vislabāk izmantot guļmetinājuma pozīciju, jo tādējādi
ir vienkāršāk sasniegt labu rezultātu.
(skatiet Q (a) attēlu 10. lappusē)
Horizontālās pozīcijās metināšana notiek ļoti
līdzīgi kā ar guļmetinājumu, izņemot to, ka elektroda
leņķis atšķiras, tāpēc loka spiediens ir vairāk vērsts
uz metālu virs šuves. Tā kā veidojas taisnāks leņķis, ir
mazāka varbūtība, ka metāls no kausējuma vannas
notek lejā, taču elektroda pārvietošanas ātrums ir
pietiekami mazs, lai varētu nodrošināt pienācīgu
sakusuma dziļumu. Labs sākotnējais elektroda
leņķis ir par aptuveni 30 grādiem ŠAURĀKS nekā
perpendikulārs novietojums pret apstrādājamo
materiālu.
(skatiet Q (b) attēlu 10. lappusē)
2.5. Kvalitatīvi uzkausētā valnīša
noteikšana
Kad ir apgūta loka iedegšanas un noturēšanas
tehnika, nākamais solis ir iemācīties izveidot
kvalitatīvu uzkausēto valnīti. Pirmie mēģinājumi
visdrīzāk nesniegs pieņemamu rezultātu. Vai nu loks
tiks noturēts pārāk ilgi, vai pārvietošanas ātrums
mainīsies no lēna uz ātru.
a. Metināšanas ātrums ir pārāk liels.
b. Metināšanas ātrums ir pārāk mazs.
c. Loks ir pārāk garš.
d. Ideāla šuve.
(skatiet R attēlu 10. lappusē)
316
Lai izveidotu viendabīgu uzkausēto valnīti, elektrods
ir lēni un vienmērīgi jāpārvieto gar metināto šuvi.
Pārvietojot elektrodu ātri un ar pārtraukumiem,
šuves nepareizi sakusīs vai arī veidosies kunkuļains,
nelīdzens valnītis. Lai nerastos ELEKTROTRIECIENS,
metināšanas laikā nestāviet tieši uz sazemētās
apstrādājamās detaļas, negulieties un netupieties
uz tās.
2.6. Uzkausētā valnīša pabeigšana
Elektroda ārējam pārklājumam nodegot, tas rada
ap metināto šuvi aizsarggāzu apvalku. Tādējādi
izkausētajā metālā netiek klāt gaiss un nerodas
nevēlama ķīmiskā reakcija. Taču pārklājuma
nodegšanas procesā rodas sārņi. Sārņi rodas,
uz apstrādātās šuves sakrājoties netīrām metāla
plāvām. Sārņi jānotīra, sitot gar metināto šuvi ar
kaltveida āmuru.
3. LIFT TIG metināšana
3.1. Piederums
Izslēdziet metināšanas aparātu. Izņemiet strāvas
dakšu no sienas ligzdas. Savienojiet zemējuma
kabeli ar Dinse pozitīvo ligzdu un cieši to
pieskrūvējiet. Savienojiet zemējuma kabeļa
(zemējuma stiprinājuma) galu ar apstrādājamo
detaļu. Savienojiet degļa kabeli ar Dinse negatīvo
ligzdu un cieši to pieskrūvējiet pulksteņrādītāju
kustības virzienā. Pievelciet degļa gāzes šļūtenes
pārejas savienojumu, kas savienots ar aizsarggāzes
balonu. Ievietojiet tīkla spraudni tīkla ligzdā.
3.2. Degļa palīgloks
Brīdinājums! Ieslēdziet metināšanas aparātu.
Metināšanas degļa volframa elektrods ir jau uzlādēts.
Volframa elektrods nedrīkst ne ar ko saskarties.
Lai iedegtu loku ar TIG metināšanas aparātiem,
jānodrošina kontakts ar virsmu.
Loka iedegšanas metode
a. Atveriet iebūvētā TIG degļa gāzes vārstu.
Novietojiet gāzes sprauslu tā, lai starp volframa
elektrodu un apstrādājamo materiālu būtu
2–3 mm atstatumus.
b. Izveidojiet loku, lēnām izveidojot tieši kontaktu
starp volframa elektrodu un apstrādājamo
materiālu.
c. Paceliet metināšanas degli līdz normālajai
pozīcijai, lai iedegtu loku un sāktu metināšanu.
(skatiet S attēlu 10. lappusē)
Publicité
