Vai es vienmïr ar roku aktivizï‰u ˙ïdes
bremzi atsitiena gad¥jumos?
Nï. Lai pavirz¥tu atsitiena aizsargu uz priek‰u, ir jÇpieliek
zinÇms spïks. Ja jsu roka tikai aiz˙er un pieskaras atsitiena
aizsargam, tas var bt nepietiekami, lai iedarbinÇtu ˙ïdes
bremzi. StrÇdÇjot ir stingri jÇsatver motorzÇÆa rokturi. Ja js tÇ
darat un notiek atsitiens, js dro‰i vien nekad nepalaid¥siet va∫Ç
roku no priek‰ïjÇ roktura un neaktivizïsiet ˙ïdes bremzi vai ar¥
tÇ aktivizïsies, kad zÇÆis jau bs paspïjis kÇdu gabalu
novirz¥ties. TÇdÇ situÇcijÇ var notikt tÇ, ka ˙ïdes bremze
nepaspïj apstÇdinÇt ˙ïdi pirms tÇ trÇpa jums.
Reizïm ar¥ daÏÇs darba pozÇs jsu roka nevar sasniegt
atsitiena aizsargu, lai aktivizïtu ˙ïdes bremzi, piemïram, kad
zÇÆis ir koku gljanas stÇvokl¥.
Vai jebkurÇ atsitiena gad¥jumÇ iedarbosies
˙ïdes bremze?
Nï. Vispirms bremzei ir jÇnostrÇdÇ. Bremzi var viegli
pÇrbaud¥t; s¥kÇk par to lasiet rubrikÇ "MotorzÇÆa dro‰¥bas
apr¥kojuma pa‡baude, apkope un serviss". Mïs iesakÇm to
dar¥t pirms katras darba reizes. OtrkÇrt, atsitienam jÇbt
pietieko‰i spïc¥gÇm, lai tas aktivizïtu ˙ïdes bremzi. Ja ˙ïdes
bremze btu pÇrÇk jut¥ga, tad tÇ aktivizïtos pastÇv¥gi, kas
traucïtu strÇdÇt.
Vai ˙ïdes bremze mani vienmïr pasargÇs
no traumÇm atsitiena gad¥jumos?
Nï. Vispirms jsu bremzei ir jÇdarbojas, lai tÇ sniegtu
paredzïto aizsardz¥bu. OtrkÇrt, lai ˙ïdi apstÇdinÇtu atsitiena
gad¥jumos, tÇ ir jÇaktivizï tÇ, kÇ tas aprakst¥ts augstÇk.
Tre‰kÇrt, ˙ïdes bremzi var aktivizït, bet ja sliede ir jums pÇrÇk
tuvu, var notikt tÇ, ka bremze nepaspïj iedarboties un
apstÇdinÇt ˙ïdi pirms tÇ trÇpa jums.
Vien¥gi js pats un pareiza darba tehnika var novïrst
atsitienus un to riskus.
Droseles blokators
Akseleratora regulatora dro‰inÇtÇjs ir konstruïts, lai novïrstu
nejau‰u akseleratora aktivizï‰anu. Kad dro‰inÇtÇjs (A) tiek
iespiests roktur¥ (= satverot rokturi) ieslïdzas akselerators (B).
Kad satvïriens tiek atlaists, gan akselerators, gan akseleratora
dro‰inÇtÇjs nostÇjas savos sÇkuma stÇvok∫os. ·is stÇvoklis
noz¥mï, ka akselerators br¥vgaitÇ automÇtiski noblo˙ïjas. (9)
μïdes pÇrtvïrïjs
μïdes pÇrtvïrïjs ir konstruïts, lai pÇrtvertu ˙ïdi gad¥jumÇ, ja tÇ
pÇrtrkst vai nolec no sliedes. Tam nevajadzïtu notikt, ja ˙ïde
ir pareizi nostiepta (skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas MontÇÏa)
un, ja sliede un ˙ïde tiek pareizi aprpïta (skat¥t norÇd¥jumus
zem rubrikas VispÇrïjas darba instrukcijas). (10)
LabÇs rokas aizsargs
LabÇs rokas aizsargs ne tikai sargÇ jsu roku, ja ˙ïde nolec vai
notrkst, bet ar¥ kalpo, lai koku zari netraucïtu aptvert
aizmugures rokturi. (11)
330 – Latvian
VISPÅRîJAS DRO·IBAS INSTRUKCIJAS
VibrÇciju samazinljanas sistïma
Jsu ma‰¥na ir apr¥kota ar vibrÇciju slÇpï‰anas sistïmu, kas ir
konstruïta, lai mazinÇtu vibrÇcijas un padar¥tu darbu
maksimÇli vieglÇku.
VibrÇciju slÇpï‰anas sistïma samazina vibrÇciju pÇrvad¥‰anu
starp motora bloku/grie‰anas apr¥kojumu un ma‰¥nas
rokturiem. MotorzÇÆa korpuss, ieskaitot grie‰anas apr¥kojumu,
ir iekÇrts rokturu blokÇ ar tÇ saucamo vibrÇciju reducï‰anas
elementa pal¥dz¥bu.
Cietkoku (galvenokÇrt lapu koku) zÇÆï‰ana rada vairÇk
vibrÇciju nekÇ m¥kstkoku (galvenokÇrt skujkoku) zÇÆï‰ana.
ZÇÆï‰ana ar neasu vai nepiemïrotu ˙ïdi (nepareizÇ tipa vai
nepareizi asinÇtu) vibrï‰anu palielinÇs.
BR±DINÅJUMS! PÇrÇk ilga vibrÇcijas
!
iedarb¥ba personÇm ar asinsrites
traucïjumiem var izrais¥t asinsvadu vai
nervu slim¥bas. Ja js manÇt simptomus,
kas btu radu‰ies no vibrÇcijas ietekmes,
griezieties pie Çrsta. ·Çdu simptomu
piemïri ir tirp‰ana, nejut¥gums, kutï‰ana,
drieni, sÇpes, nespïks, Çdas krÇsas un
virsmas mai¿a. ·ie simptomi parasti
parÇdÇs pirkstos, rokÇs vai loc¥tavÇs.
Aukstos laika apstÇk∫os ‰ie simptomi var
progresït.
Stop slïdzis
Lietojiet stop slïdzi, lai izslïgtu motoru. (12)
Trok‰¿a slÇpïtÇjs
Trok‰¿u slÇpïtÇjs ir konstruïts, lai iespïjami maksimÇli
mazinÇtu troksni un, lai novirz¥tu motora izpldes gÇzes prom
no lietotÇja.
BR±DINÅJUMS! Motora izpldes gÇzes ir
!
karstas un var saturït dzirksteles, kas var
izrais¥t ugunsgrïku. Nekad nedarbiniet
ma‰¥nu telpÇs vai viegli uzliesmojo‰u
materiÇlu tuvumÇ.
SiltÇ un sausÇ klimatÇ palielinÇs ugunsgrïka risks. Parasti
‰Çdos reÆionos likums nosaska, ka trok‰¿u slÇpïtÇji ir jÇapr¥ko
ar apstiprinÇtu dzirkste∫u uztver‰anas sietu. (13)
UzstÇdot sazobi, pÇrliecinieties, vai sazobe ir ievietota
pareizajÇ poz¥cijÇ. Ja nepiecie‰ams, sazobes ievieto‰anai vai
iz¿em‰anai izmantojiet kombinïto uzgrieÏ¿u atslïgu.
UZMAN±BU! Trok‰¿u slÇpïtÇjs ir karsts gan darba laikÇ gan
pïc motora izslïg‰anas. Tas attiecas ar¥ uz darb¥bu br¥vgaitÇ.
Uzmanieties no aizdeg‰anÇs briesmÇm, sevi‰˙i strÇdÇjot
tuvu ugunsnedro‰Çm vielÇm un/vai gÇzïm.
BR±DINÅJUMS! Nekad neizmantojiet
!
motorzÇÆi bez trok‰¿u slÇpïtÇja vai, ja tas
ir bojÇts. BojÇts trok‰¿u slÇpïtÇjs btiski
palielina trok‰¿u l¥meni un ugunsgrïka
risku. Rpïjieties, lai btu pieejami
ugunsdzï‰anas l¥dzek∫i. Nekad nelietojiet
motorzÇÆi bez vai ar bojÇtu dzirkste∫u
uztvïrïju, ja tas ir obligÇts jsu darba
teritorijÇ.
1155356-38 Rev.4 2018-09-26