Table des Matières
Publicité
LV
1.7. Iespºjamie bojàjumi
Ja elektriskà pirts kràsns neuzkarst, pàrbaudiet sekojo¹o:
Vai no vadïbas pults lïdz pirts kràsnij nonàk spriegums?
•
Vai elektrodro¹inàtàji ir veseli?
•
Ne vienmºr pie kràsns sildelementu pàrdeg¹anas,
•
tiek sabojàti elektro dro¹inàtàji.
Pàrbaudiet vai automàtiskie jaudas dro¹inàtàji ir
•
ieslºgti!
2. KARSªTAVA
2.1. Karsºtavas izolàcija un sienu materiàli
Pirtï ar elektrisko kràsni visas masïvàs sienu virsmas,
kas apsorbº siltumu (óie»e¶i, stiklaóie»e¶i, apmetums
utt.) ir termiski jaizolº.
Par labi izolºtàm tiek uzskatïtas tàdas griestu un sienu
konstrukcijas, kur:
ieklàts ap 100 mm biezas termoizolºjo¹as loksnes
•
(PAROC utt., ne mazàk par 50 mm).
par mitruma izolatoru kalpo piemºram, alumïnija
•
papïrs (folija), kura ¹uves ir rþpïgi aizlïmºtas un
materiàls uzklàts tà, ka spïdïgà puse vºrsta pret
pirts iek¹sienàm.
starp mitruma izolatoru un pane¶a ap¹uvumu ir
•
spraugas (atstarpes) ventilàcijai. Rekomendºjams
10 mm.
iek¹ºjà materiàla ap¹uvumam izmanto ap¹uvuma
•
dº¶us apmºram 12–16 mm biezumà.
augºjà ap¹uvuma da¶à, pie robe¾as ar griestu
•
pane¶iem, izveido da¾us milimetrus platu
ventilàcijas spraugu.
Lai kràsns sasniegtu optimàlo jaudu, iespºjams ir
lietderïgi samazinàt pirts griestu augstumu (normatïvais
augstums 2100–2300 mm, minimàlais augstums 1900 mm),
kas sekmº pirts tilpuma samazinà¹anos un ietekmº pirts
kràsns siltumatdevi.
Griestu pazeminà¹ana notiek tàdºjàdi, ka eso¹ajiem
griestiem tiek piestiprinàtas brusas nepiecie¹amajà
augstumà. Tuk¹à sprauga starp jaunajiem un iepriek¹ºjiem
pirts griestiem tiek izolºta, (izolàcija ne mazàk kà 100 mm)
un ap¹þta ar iepriek¹ aprakstïtajiem materiàliem. Tà kà
siltais gaiss ce¶as aug¹up, rekomendºjamais attàlums
starp griestiem un làvu ir 1100–1200 mm.
Uzmanïbu! Ugunsdzºsïbas dienestà jànoskaidro, kàdas
mþra da¶as drïkst izolºt! Darbojo¹os, eso¹os dþmvadus
izolºt nedrïkst!
Uzmanïbu! Sienu vai griestu izolàcija ar tàdiem
viegliem materiàliem, kà piemºram minºràlàs plàksnes,
kas piestiprinàmas tie¹i pie sienas vai griestu virsmàm,
var izsaukt bïstamu temperatþras paaugstinà¹anos
sienu un griestu materiàlos.
2.1.1. Pirts sienu melnº¹ana
Koka ap¹uvumam, kas tiek izmantots pirts sienu apdarei,
ir tendence ar laiku palikt tum¹àkam. ©o procesu veicina
saules stari un pirts kràsns siltums. Mazà akmens frakcija
atdalàs no akmens un pace¶as gaisà kopà ar silto gaisu
un arï var veicinàt sienu melnº¹anu.
Ja montà¾as laikà tiek ievºrotas visas instrukcijas,
tad pirts kràsns nesasildïs pirts telpu lïdz bïstamai
temperatþrai. Uz sienàm un griestiem pirtï pie¶aujamà
maksimàlà temperatþra ir 140 °C.
Pirstkràsnis, uz kuràm ir atzïme CE, atbilst visàm
prasïbàm, lai tàs uzstàdïtu pirtï. ©o prasïbu ievºro¹anu
ra¾o¹anas procesà kontrolº atbildïgàs valsts
institþcijas.
46
LT
1.7. Galimi gedimai
Jei krosnelì nekaista, patikrinkite:
ar i¹ valdymo pulto ç krosnelê paduodama çtampa;
•
ar nustatìte auk¹tesnê temperatþr± nei rodo
•
saunos termometras;
ar tvarkingi saugikliai.
•
2. SAUNA
2.1. Saunos izoliacija ir sienù med¾iagos
Elektra ¹ildomoje saunoje visi masyvþs, daug ¹ilumos
sukaupiantys sienù pavir¹iai (plytos, stiklo blokeliai,
tinkas ir t.t.) turi bþti gerai izoliuoti.
Sienas ir lubas galima laikyti pakankamai izoliuotomis
tuomet, kai:
pastate esanti patalpa i¹ vidaus ap¹iltinta
•
glaud¾iai paklota mineraline vata, kurios storis
yra 100 mm (minimalus storis – 50 mm);
garo izoliacijos sluoksnç sudaro, pavyzd¾iui,
•
aliuminiu dengta plìvelì su gerai
u¾sandarintomis sandþromis, o jos blizganti pusì
nukreipta ç saunos vidù;
tarp garui nelaid¾ios plìvelìs ir apdailos
•
lenteliù yra apie 10 mm ventiliacinis tarpas
(rekomenduojamas);
saunos vidinìs sienos apkaltos 12–16 mm storio
•
dailylentìmis;
tarp sienù apdailos kra¹to ir lubù apdailos yra
•
keliù milimetrù ventiliacinis tarpelis.
Kad bþtù galima naudoti optimalios galios krosnelê,
gali bþti verta ¾emiau nuleisti saunos lubas (normalus
saunos auk¹tis 2100–2300 mm, o ma¾iausias – 1900 mm).
Tai padarius, suma¾ìja saunos tþris, todìl pakanka
ma¾esnìs galios krosnelìs. Lubas galima nuleisti,
reikiamame auk¹tyje pritvirtinant lubù sijas. Tarpus tarp
sijù reikia u¾pildyti izoliacine med¾iaga (ne plonesniu
kaip 100 mm sluoksniu) ir apkalti dailylentìmis, kaip
nurodyta auk¹èiau.
Kadangi ¹iltas oras kyla auk¹tyn, tarp lubù ir vir¹utiniojo
suolo patartina palikti apie 1100–1200 mm tarp±.
DÌMESIO! Prie¹gaisrinìse tarnybose i¹siai¹kinkite,
kokias ugniasieniù dalis leid¾iama izoliuoti. Veikianèiù
dþmtraukiù izoliuoti negalima.
DÌMESIO! Jei saunos vidines sienas ir lubas izoliuosite
tiesiai prie jù tvirtindami tokias lengvas izoliacines
med¾iagas kaip mineralinìs vatos plok¹tìs, tai sienù ir
lubù med¾iagos gali pavojingai çkaisti.
2.1.1. Saunos sienù patamsìjimas
Saunos apdailai naudojami medienos gaminiai, tokie
kaip medinìs dailylentìs, laikui bìgant tamsìja. Tai
vyksta dìl saulìs ¹viesos ir krosnelìs skleid¾iamos ¹ilumos
poveikio. Jeigu sienù pavir¹ius apdorotas apsauginiu
impregnantu, tai, priklausomai nuo jo tipo, siena vir¹
krosnelìs patamsìti gali labai greitai. Patamsìjimas
atsiranda todìl, kad apsauginis impregnantas yra
ma¾iau atsparus kar¹èiui nei neapdorota mediena. Tai
çrodyta praktiniais bandymais. Siena ¹alia krosnelìs gali
patamsìti ir dìl to, kad nuo krosnelìs kartu su kar¹tu
oru kyla smulki akmenù frakcija.
Jeigu, instaliuojant krosnelê, bus laikomasi gamintojo
pateiktù instrukcijù, tai degios med¾iagos saunos
patalpoje iki pavojingos temperatþros neçkais. Saunos
Publicité
Table des Matières
Dépannage
