Publicité
acis jāpasargā no lidojošajiem svešķermeņiem, kas
dažkārt rodas darba gaitā. Putekļu aizsargmaskai vai
respiratoram jāpasargā lietotāja elpošanas ceļi no
putekļiem, kas veidojas darba laikā. Ilgstoši iedarbojoties
stipram troksnim, var rasties paliekoši dzirdes traucējumi.
i)
Sekojiet, lai citas personas atrastos drošā attālumā
no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas darba vietas
tuvumā, jālieto individuālie darba aizsardzības
līdzekļi. Apstrādājamā priekšmeta atlūzas vai salūzuša
darbinstrumenta daļas var lidot ar ievērojamu ātrumu un
nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai arī zināmā attālumā
no darba vietas.
j)
Veicot darbu, kura laikā darbinstruments var skart
slēptus elektriskos vadus vai paša instrumenta
elektrokabeli, turiet instrumentu tikai aiz izolētajām
virsmām. Darbinstrumentam skarot spriegumnesošus
vadus, spriegums nonāk arī uz instrumenta metāla daļām
un var būt par cēloni elektriskajam triecienam.
k) Netuviniet rotējošu darbinstrumentu elektrokabelim.
Zūdot kontrolei pār instrumentu, darbinstruments var
pārgriezt kabeli vai ieķerties tajā, kā rezultātā lietotāja
roka var saskarties ar rotējošo darbinstrumentu.
l)
Nenovietojiet elektroinstrumentu, kamēr tajā
iestiprinātais darbinstruments nav pilnīgi apstājies.
Rotējošais darbinstruments var skart atbalsta virsmu, kā
rezultātā elektroinstruments var kļūt nevadāms.
m) Nedarbiniet elektroinstrumentu laikā, kad tas tiek
pārnests. Lietotāja apģērbs vai mati var nejauši nonākt
saskarē ar rotējošo darbinstrumentu un ieķerties tajā,
izsaucot darbinstrumenta saskaršanos ar lietotāja
ķermeni.
n) Regulāri tīriet elektroinstrumenta ventilācijas
atveres. Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk putekļus
instrumenta korpusā, bet liela metāla putekļu daudzuma
uzkrāšanās var būt par cēloni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
materiālu tuvumā. Lidojošās dzirksteles var izsaukt
šādu materiālu aizdegšanos.
p) Nelietojiet darbinstrumentus, kuriem jāpievada
dzesējošais šķidrums. Ūdens vai citu šķidro
dzesēšanas līdzekļu izmantošana var būt par cēloni
elektriskajam triecienam.
2) ATSITIENS UN AR TO SAISTĪTIE NORĀDĪJUMI
•
Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, pēkšņi
ieķeroties vai iestrēgstot rotējošam darbinstrumentam,
piemēram, slīpēšanas diskam, slīpēšanas pamatnei,
stiepļu sukai u.t.t. Rotējoša darbinstrumenta ieķeršanās
vai iestrēgšana izsauc tā pēkšņu apstāšanos. Tā
rezultātā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā, un nereti kļūst nevadāms.
•
Ja, piemēram, slīpēšanas disks ieķeras vai iestrēgst
apstrādājamajā priekšmetā, tajā iegremdētā diska
mala var izrauties no apstrādājamā materiāla vai izraisīt
atsitienu. Šādā gadījumā slīpēšanas disks pārvietojas
lietotāja virzienā vai arī prom no viņa, atkarībā no diska
rotācijas virziena attiecībā pret apstrādājamo priekšmetu.
Turklāt slīpēšanas disks var salūzt.
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
•
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ieņemiet tādu
ķermeņa un roku stāvokli, kas vislabāk ļautu
pretoties atsitiena spēkam. Vienmēr izmantojiet
papildrokturi, kas ļauj optimāli kompensēt atsitienu
vai reaktīvo griezes momentu un saglabāt kontroli
pār instrumentu. Veicot zināmus piesardzības
pasākumus, lietotājs jebkurā situācijā spēj efektīvi
pretoties atsitienam un reaktīvajam griezes momentam.
b) Netuviniet rokas rotējošam darbinstrumentam.
Atsitiena gadījumā darbinstruments var saskarties ar
lietotāja roku.
c) Izvairieties atrasties vietā, kurp varētu pārvietoties
elektroinstruments, notiekot atsitienam. Atsitiena
gadījumā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā.
d) Ievērojiet īpašu piesardzību, strādājot stūru un
asu malu tuvumā. Nepieļaujiet, lai darbinstruments
atlektu no apstrādājamā priekšmeta vai iestrēgtu
tajā. Saskaroties ar stūriem vai asām malām
rotējošais darbinstruments izliecas un atlec no
apstrādājamā priekšmeta vai iestrēgst tajā. Tas var
būt par cēloni kontroles zaudēšanai pār instrumentu vai
atsitienam.
e) Nelietojiet zāģa asmeņus, kas apgādāti ar
zobiem un/vai ir paredzēti koka zāģēšanai.
Šādu darbinstrumentu izmantošana var būt par
cēloni atsitienam vai kontroles zaudēšanai pār
elektroinstrumentu.
3) ĪPAŠIE DROŠĪBAS NOTEIKUMI, VEICOT SLĪPĒŠANU
UN ABRAZĪVU GRIEŠANU
a) Lietojiet vienīgi jūsu rīcībā esošajam
elektroinstrumentam piemērotus slīpēšanas
darbinstrumentus un šādiem darbinstrumentiem
paredzētu aizsargu. Aizsargs var nepietiekami nosegt
nepiemērotus slīpēšanas darbinstrumentus, līdz ar to
neļaujot panākt vēlamo darba drošību.
b) Izliektie slīpdiski jāiestiprina tā, lai to slīpvirsma
neizvirzītos pāri azsargpārsega malai. Nepareizi
iestiprināts slīpdisks, kas izvirzās pāri aizsargpārsega
malai, nevar tikt pietiekošā veidā nosegts.
c) Aizsargam jābūt droši nostiprināmam uz
elektroinstrumenta un uzstādāmam tā, lai būtu
iespējams panākt iespējami lielāku darba drošību,
t.i., lai lietotāja virzienā būtu vērsta iespējami
mazāka slīpēšanas darbinstrumenta nenosegtā
daļa. Aizsarga uzdevums ir pasargāt lietotāju no
lidojošajām daļiņām, saskaršanās ar slīpēšanas
darbinstrumentu un dzirkstelēm, kas var aizdedzināt
drēbes.
d) Slīpēšanas darbinstrumentu drīkst izmantot vienīgi
tādā veidā, kādam tas ir paredzēts. Piemēram, nekad
neizmantojiet slīpēšanai griešanas diska sānu virsmu.
Griešanas disks ir paredzēts materiālu apstrādei ar
malas griezējšķautni. Stiprs spiediens sānu virzienā var
sagraut šo darbinstrumentu.
e) Kopā ar izvēlēto slīpēšanas disku izmantojiet vienīgi
nebojātu piespiedējuzgriezni ar piemērotu formu
un izmēriem. Piemērota tipa piespiedējuzgrieznis
darba laikā droši balsta slīpēšanas disku un samazina
tā salūšanas iespēju. Kopā ar griešanas diskiem
izmantojamie piespiedējuzgriežņi var atšķirties no
piespiedējuzgriežņiem, kas lietojami kopā ar citu veidu
slīpēšanas diskiem.
139
Publicité
