Publicité
d) Darbinstrumentu pieļaujamajam griešanās ātrumam
jābūt ne mazākam par elektroinstrumenta
maksimālo griešanās ātrumu. Piederumi, kas griežas
ātrāk, nekā tas ir pieļaujams, var tikt bojāti.
e) Darbinstrumentu ārējam diametram un biezumam
jāatbilst elektroinstrumenta konstrukcijai un
izmēriem. Ja darbinstrumenta izmēri ir izvēlēti nepareizi,
tas pilnībā nenovietojas zem aizsarga un darba laikā
apgrūtina instrumenta vadību.
f) Darbinstrumentiem, kas stiprināmi ar vītnes
palīdzību, stiprinošajai vītnei precīzi jāatbilst
slīpmašīnas darbvārpstas vītnei.
Darbinstrumentiem, kas stiprināmi ar
balstpaplāksnes palīdzību, atvēruma diametram
jāatbilst balstpaplāksnes stiprinošā pacēluma
diametram. Darbinstrumenti, kas nav precīzi nostiprināti
uz elektroinstrumenta darbvārpstas, nevienmērīgi
griežas, ļoti spēcīgi vibrē un var izraisīt kontroles
zaudēšanu pār elektroinstrumentu.
g) Neizmantojiet bojātus darbinstrumentus. Ik reizi
pirms darbinstrumentu lietošanas pārbaudiet, vai tie
nav bojāti, piemēram, vai slīpēšanas diski nav
atslāņojušies vai ieplaisājuši, vai slīpēšanas
pamatnē nav vērojamas plaisas un vai stiepļu suku
veidojošās stieples nav vaļīgas vai atlūzušas. Ja
elektroinstruments vai darbinstruments ir kritis no
zināma augstuma, pārbaudiet, vai tas nav bojāts, vai
arī izmantojiet darbam nebojātu darbinstrumentu.
Pēc darbinstrumenta apskates un iestiprināšanas
ļaujiet elektroinstrumentam darboties ar maksimālo
griešanās ātrumu vienu minūti ilgi, turot rotējošo
darbinstrumentu drošā attālumā no sevis un citām
tuvumā esošajām personām. Bojātie darbinstrumenti
šādas pārbaudes laikā parasti salūst.
h) Lietojiet individuālos darba aizsardzības līdzekļus
4. Atkarībā no veicamā darba rakstura izvēlieties
pilnu sejas aizsargu, noslēdzošās aizsargbrilles vai
parastās aizsargbrilles. Lai aizsargātos no
lidojošajām slīpēšanas darbinstrumenta un
apstrādājamā materiāla daļiņām, pēc vajadzības
lietojiet putekļu aizsargmasku, ausu aizsargus un
aizsargcimdus vai arī īpašu priekšautu. Lietotāja acis
jāpasargā no lidojošajiem svešķermeņiem, kas dažkārt
rodas darba gaitā. Putekļu aizsargmaskai vai
respiratoram jāpasargā lietotāja elpošanas ceļi no
putekļiem, kas veidojas darba laikā. Ilgstoši iedarbojoties
stipram troksnim, var rasties paliekoši dzirdes traucējumi.
i) Sekojiet, lai citas personas atrastos drošā attālumā
no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas darba vietas
tuvumā, jālieto individuālie darba aizsardzības
līdzekļi. Apstrādājamā priekšmeta atlūzas vai salūzuša
darbinstrumenta daļas var lidot ar ievērojamu ātrumu un
nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai arī zināmā attālumā
no darba vietas.
j) Veicot darbu, kura laikā darbinstruments var skart
slēptus elektriskos vadus vai paša instrumenta
elektrokabeli, turiet instrumentu tikai aiz izolētajām
virsmām. Darbinstrumentam skarot spriegumnesošus
vadus, spriegums nonāk arī uz instrumenta metāla daļām
un var būt par cēloni elektriskajam triecienam.
k) Netuviniet rotējošu darbinstrumentu elektrokabelim.
Zūdot kontrolei pār instrumentu, darbinstruments var
pārgriezt kabeli vai ieķerties tajā, kā rezultātā lietotāja
roka var saskarties ar rotējošo darbinstrumentu.
l) Nenovietojiet elektroinstrumentu, kamēr tajā
iestiprinātais darbinstruments nav pilnīgi apstājies.
Rotējošais darbinstruments var skart atbalsta virsmu, kā
rezultātā elektroinstruments var kļūt nevadāms.
m) Nedarbiniet elektroinstrumentu laikā, kad tas tiek
pārnests. Lietotāja apģērbs vai mati var nejauši nonākt
saskarē ar rotējošo darbinstrumentu un ieķerties tajā,
izsaucot darbinstrumenta saskaršanos ar lietotāja
ķermeni.
n) Regulāri tīriet elektroinstrumenta ventilācijas
atveres. Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk
putekļus instrumenta korpusā, bet liela metāla putekļu
daudzuma uzkrāšanās var būt par cēloni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
materiālu tuvumā. Lidojošās dzirksteles var izsaukt
šādu materiālu aizdegšanos.
p) Nelietojiet darbinstrumentus, kuriem jāpievada
dzesējošais šķidrums. Ūdens vai citu šķidro
dzesēšanas līdzekļu izmantošana var būt par cēloni
elektriskajam triecienam.
2) ATSITIENS UN AR TO SAISTĪTIE NORĀDĪJUMI
• Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, pēkšņi
ieķeroties vai iestrēgstot rotējošam darbinstrumentam,
piemēram, slīpēšanas diskam, slīpēšanas pamatnei,
stiepļu sukai u.t.t. Rotējoša darbinstrumenta ieķeršanās
vai iestrēgšana izsauc tā pēkšņu apstāšanos. Tā
rezultātā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā, un nereti kļūst nevadāms.
• Ja, piemēram, slīpēšanas disks ieķeras vai iestrēgst
apstrādājamajā priekšmetā, tajā iegremdētā diska mala
var izrauties no apstrādājamā materiāla vai izraisīt
atsitienu. Šādā gadījumā slīpēšanas disks pārvietojas
lietotāja virzienā vai arī prom no viņa, atkarībā no diska
rotācijas virziena attiecībā pret apstrādājamo priekšmetu.
Turklāt slīpēšanas disks var salūzt.
• Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ieņemiet tādu
ķermeņa un roku stāvokli, kas vislabāk ļautu
pretoties atsitiena spēkam. Vienmēr izmantojiet
papildrokturi, kas ļauj optimāli kompensēt atsitienu
vai reaktīvo griezes momentu un saglabāt kontroli
pār instrumentu. Veicot zināmus piesardzības
pasākumus, lietotājs jebkurā situācijā spēj efektīvi
pretoties atsitienam un reaktīvajam griezes momentam.
b) Netuviniet rokas rotējošam darbinstrumentam.
Atsitiena gadījumā darbinstruments var saskarties ar
lietotāja roku.
c) Izvairieties atrasties vietā, kurp varētu pārvietoties
elektroinstruments, notiekot atsitienam. Atsitiena
gadījumā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā.
d) Ievērojiet īpašu piesardzību, strādājot stūru un asu
malu tuvumā. Nepieļaujiet, lai darbinstruments
atlektu no apstrādājamā priekšmeta vai iestrēgtu
tajā. Saskaroties ar stūriem vai asām malām
143
Publicité
