izmantošana.
f) Griezējinstrumentiem jābūt asiem un tīriem. Rūpīgi
kopti griezējinstrumenti retāk iestrēgst un ir vieglāk
vadāmi.
g) Lietojiet elektroinstrumentu, tā piederumus un
maināmos instrumentus, kā arī citus saistītos
elementus atbilstoši šiem norādījumiem, ņemot
vērā darba apstākļus un veicamo uzdevumu.
Elektroinstrumenta lietošana neparedzētiem mērķiem var
radīt bīstamu situāciju.
h) Rokturiem un satveršanas daļām jābūt sausiem,
tīriem un uz tiem nedrīkst būt eļļa vai smērviela.
Ja rokturi un satveršanas daļas ir mitras, tās slīdēs, un
ar instrumentu vairs nebūs droši strādāt, kā arī apvaldīt
neparedzētu apstākļu gadījumos.
5) AKUMULATORA LIETOŠANA UN APKOPE
a) Uzlādējiet iekārtu tikai ar ražotāja noteikto lādētāju.
Lādētājs, kas paredzēts lietošanai tikai ar viena veida
akumulatoru bloku, var radīt aizdegšanās draudus, ja to
izmanto kopā ar citu akumulatoru bloku.
b) Lietojiet elektroinstrumentus kopā tikai ar tiem
paredzētiem akumulatoru blokiem. Jebkura cita
akumulatoru bloka lietošana var radīt traumu gūšanas un
aizdegšanās risku.
c) Kad akumulatoru bloks netiek izmantots, neglabājiet
to citu metāla priekšmetu, piemēram, papīra
saspraužu, monētu, atslēgu, naglu, skrūvju vai citu
sīku metāla priekšmetu, kas var veidot savienojumu
starp spailēm, tuvumā. Akumulatora spaiļu īsslēgums
var izraisīt aizdegšanos vai ugunsgrēku.
d) Nepareizas rīcības gadījumā no akumulatora var
iztecēt šķidrums; izvairieties no saskares ar to. Ja
tas nejauši nokļuvis uz ādas, noskalojiet ar ūdeni.
Ja šķidrums iekļuvis acīs, nekavējoties meklējiet
medicīnisko palīdzību. No akumulatora izkļuvušais
šķidrums var izraisīt kairinājumu vai apdegumus.
e) Nelietojiet bojātu vai pārveidotu akumulatoru bloku
vai instrumentu. Bojātu vai pārveidotu akumulatoru
izmantošana var izraisīt neparedzamus apstākļus, kas
rada aizdegšanās, sprādziena vai traumas gūšanas
draudus.
f) Nepakļaujiet akumulatoru bloku vai iekārtu uguns
liesmu vai pārmērīgas temperatūras iedarbībai.
Uguns liesmu iedarbība vai temperatūra virs 130 °C var
izraisīt sprādzienu.
g) Izpildiet visas uzlādēšanas instrukcijas un
neuzlādējiet akumulatoru bloku vai instrumentu
ārpus instrukcijās norādītajām temperatūras
vērtībām. Ja iekārta tiek uzlādēta nepareizi vai
tiek pārsniegtas instrukcijās norādītās uzlādēšanas
temperatūras vērtības, akumulators var sabojāties un
palielināt aizdegšanās risku.
6) SERVISS
a) Elektroinstrumenta remontdarbus drīkst veikt
tikai kvalificēts speciālists, izmantojot tikai
oriģinālās rezerves daļas. Tādējādi tiks garantēts
elektroinstrumenta lietošanas drošums.
b) Nekad neveiciet bojātam akumulatoru blokam
remontdarbus pašrocīgi. Bojāta akumulatoru bloka
remontdarbus drīkst veikt tikai ražotājs vai pilnvaroti
servisa darbinieki.
DROŠĪBAS BRĪDINĀJUMI, KAS JĀIEVĒRO, STRĀDĀJOT
AR RIPZĀĢI
1) ZĀĢĒŠANAS PAMATPAŅĒMIENI
a)
BĪSTAMI! Turiet rokas drošā attālumā no zāģa
darbības zonas un zāģripas. Otru roku novietojiet uz
instrumenta palīgroktura vai motora korpusa. Turot
ripzāģi ar abām rokām, pasargāsiet sevi no zāģripas
radītiem savainojumiem.
b) Nepieskarieties ar rokām apstrādājamā materiāla
apakšējai daļai. Zāģa aizsargs nevar nodrošināt
aizsardzību no zāģripas radītiem savainojumiem
apstrādājamā materiāla apakšpusē.
c) Noregulējiet zāģēšanas dziļumu atbilstoši zāģējamā
materiāla biezumam. Apstrādājamā materiāla
apakšpusē redzamās zāģripas zobu daļas augstumam
jābūt mazākam par pilnu ripas zobu augstumu.
d) Neturiet sagatavi rokās un neatbalstiet to pret kāju.
Nostipriniet apstrādājamo materiālu uz stabilas
virsmas. Lai mazinātu savainojumu gūšanas risku,
zāģripas iestrēgšanu, kā arī lai nezaudētu vadību pār
instrumentu, ir svarīgi pareizi atbalstīt apstrādājamo
materiālu.
e) Veicot darbu, kura laikā elektroinstruments var skart
slēptus elektriskos vadus vai paša instrumenta
elektrokabeli, turiet instrumentu tikai aiz izolētajām
virsmām (ar spriegumam pieslēgtu vadu saskarē
nonācis elektroinstruments var radīt spriegumu
elektroinstrumenta atklātajās metāla daļās un pakļaut
operatoru strāvas triecienam)
f) Veicot garenzāģēšanu, vienmēr lietojiet paralēlo
vadotni vai vadotnes taisno malu kā vadotni. Tas
palielina zāģēšanas precizitāti un samazina zāģripas
iestrēgšanas iespējamību.
g) Vienmēr lietojiet zāģripas ar pareizu centrālās
atveres izmēru un formu (rombveida vai apaļu).
Zāģripas, kuru centrālā atvere neatbilst zāģa
darbvārpstas noturvirsmai, rotē ekscentriski, traucējot
instrumenta normālu vadību.
h) Nekad neizmantojiet nolietotas vai bojātas zāģripu
starplikas vai bultskrūves. Ripu starplikas un
bultskrūves ir speciāli paredzētas konkrētā zāģa ripām,
lai nodrošinātu optimālu darba kvalitāti un drošību.
2) ATSITIENA CĒLOŅI UN AR TO SAISTĪTIE
BRĪDINĀJUMI
•
Atsitiens ir pēkšņa zāģa reakcija uz iesprūdušu
vai ieķērušos ripu apstrādājamajā materiālā vai
novirzoties no zāģējuma līnijas, izraisot nekontrolētu
zāģa pacelšanos no zāģējamā materiāla virzienā pret
operatoru
•
Ja zāģējuma šķēlumam aizveroties ripa tiek saspiesta
vai iespiesta, tā var apstāties, kā rezultātā zāģa motora
reakcijas dēļ instruments strauji pārvietojas operatora
virzienā
•
Ja ripa zāģējuma šķēlumā sašķiebjas vai novirzās no
zāģējuma līnijas, zāģripa aizmugurējās malas zobi var
iestrēgt zāģējamā kokmateriāla virskārtā, liekot ripai
izrauties no zāģējuma vietas un pārvietoties operatora
virzienā
Atsitiens rodas elektroinstrumenta nepareizas lietošanas
•
un/vai nepareizas darbības vai apstākļu rezultātā, un no
tā var izvairīties, veicot piemērotus drošības pasākumus,
kā norādīts tālāk.
a) Stingri turiet ripzāģi ar abām rokām, satverot to tādā
veidā, lai izturētu atsitiena spēka iedarbību. Tāpat
157