Bosch GDR 14,4 V-LI MF Professional Notice Originale page 182

OBJ_BUCH-1051-004.book Page 182 Friday, October 28, 2016 3:42 PM
182 | Latviešu
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos, pārvie-
tojiet griešanās virziena pārslēdzēju 9 vidējā stāvoklī.
No priekšpuses iebīdiet uzlādēto akumulatoru 7 elektroins-
trumenta roktura pamatnē, līdz tas tur droši fiksējas.
Griešanās virziena izvēle (attēls B)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 9, var mainīt elektro-
instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 10.
Griešanās virziens pa labi: lai ieskrūvētu skrūves, pieskrūvē-
tu uzgriežņus un veidotu urbumus, pārvietojiet griešanās vir-
ziena pārslēdzēju 9 līdz galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: lai atskrūvētu vai izskrūvētu
(noskrūvētu) skrūves un uzgriežņus vai lai izbrīvētu urbjus,
pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 9 līdz galam pa la-
bi.
Darba režīma izvēle (attēls C)
Ar pārslēdzēja „Urbšana/Skrūvēšana" 4 palīdzību izvēlieties
elektroinstrumenta darba režīmu.
Piezīme. Pārslēdziet elektroinstrumenta darba režīmu tikai
laikā, kad tas ir izslēgts! Pretējā gadījumā elektroinstruments
var tikt bojāts.
Lai izmainītu elektroinstrumenta darba režīmu, pārvietojiet
pārslēdzēju „Urbšana/Skrūvēšana" 4 vēlamajā stāvoklī.
Ja pārslēdzēju „Urbšana/Skrūvēšana" 4 neizdodas pārvietot
līdz galam, viegli nospiediet un atlaidiet ieslēdzēju 10 un pēc
tam vēlreiz mēģiniet pārvietot pārslēdzēju „Urbšana/Skrūvē-
šana" 4 vēlamajā stāvoklī.
 Vienmēr pārvietojiet pārslēdzēju „Urbšana/Skrūvēša-
na" 4 līdz galam. Ja elektroinstruments tiek darbināts ar
līdz galam nepārvietotu pārslēdzēju „Urbšana/Skrūvēša-
na" 4, tas var sabojāties.
Stāvoklis triecienurbšanai
Stāvoklis lēnai rotācijas urbšanai ar liela dia-
metra urbjiem kokā, metālā, keramikā un
plastmasā
Stāvoklis ātrai rotācijas urbšanai ar neliela
diametra urbjiem kokā, metālā, keramikā un
plastmasā
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 10 un
turiet to nospiestu.
Spuldze 3 iedegas pie daļēji vai līdz galam nospiesta ieslēdzē-
ja 10, izgaismojot darba vietu nepietiekoša apgaismojuma
apstākļos.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 10.
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad,
kad tas tiek lietots.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 10.
1 609 92A 2HA | (28.10.16)
Viegli nospiežot ieslēdzēju 10, darbvārpsta sāk griezties ar
nelielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.
Norādījumi darbam
 Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
 Urbšanas laikā nespiediet elektroinstrumentu pārāk
stipri. Pie pārlieku liela spiediena var tikt bojāta urbja
smaile, kā arī samazinās efektīvā urbšanas jauda un elek-
troinstrumenta kalpošanas laiks.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes. Maksi-
mālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga trie-
cienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atspergre-
dzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāksnes, kā
arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu vai paga-
rinošos elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram, me-
tālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
Bosch Power Tools