Hilti ST 2500 Mode D'emploi page 126

bes, rotaslietas un gari mati var ie˚erties instrumenta
kustîgajås da¬ås.
g) Ja elektroinstrumenta konstrukcija ¬auj tam pie-
vienot åréjo putek¬u atsükßanas vai savåkßanas/
uzkråßanas ierîci, sekojiet, lai tå tiktu pievie-nota
elektro instrumentam un pareizi darbotos. Pielieto-
jot putek¬u atsükßanu vai savåkßanu/uzkråßanu, sama-
zinås to kaitîgå ietekme uz strådåjoßås personas veselî-
bu.
5.1.4 Akumulatora elektroinstrumentu lietoßana
a) Pirms akumulatora pievienoßanas elektroinstr-
mentam pårliecinieties, ka tas ir izslégts. Akumu-
latora ievietoßana ieslégtå instrumentå var büt par
céloni nelaimes gadîjumam.
b) Akumulatora uzlådei lietojiet tikai tådu uzlådes ierî-
ci, ko ir ieteikusi elektroinstrumenta raΩotåjfirma.
Katra uzlådes ierîce ir paredzéta tikai noteikta tipa aku-
mulatoram, un mé˙inåjums to lietot cita tipa akumu-
latoru uzlådei var novest pie uzlådes ierîces un/vai
akumulatora aizdegßanås.
c) Pievienojiet elektroinstrumentam tikai tådu aku-
mulatoru, ko ir ieteikusi instrumenta raΩotåjfirma.
Cita tipa akumulatoru lietoßana var novest pie elek-
troinstrumenta un/vai akumulatora aizdegßanås.
d) Laikå, kad akumulators ir atvienots no elektro-instru-
menta, nepie¬aujiet, lai tå kontakti saskartos ar
saspraudém, monétåm, atslégåm, naglåm, skrüvém
vai citiem nelieliem metåla priekßmetiem, kas varé-
tu izraisît îsslégumu. Laikå, kad akumulators ir atvie-
nots no elektro-instrumenta, nepie¬aujiet, lai tå kon-
takti saskartos ar saspraudém, monétåm, atslégåm,
naglåm, skrüvém vai citiem nelieliem metåla priekß-
me-tiem, kas varétu izraisît îsslégumu.
e) Nepareizi lietojot akumulatoru, no tå var izplüst
ß˚idrais elektrolîts. Nepie¬aujiet, ka elektrolîts
nonåktu saskaré ar ådu. Ja tas tomér nejaußi ir noti-
cis, noskalojiet elektrolîtu ar üdeni. Ja elektrolîts
nonåk acîs, nekavéjoties griezieties pie årsta. No
akumulatora izplüdußais elektrolîts var izsaukt ådas
iekaisumu vai pat apdegumu.
f) Savlaicîgi notîriet un uzasiniet griezoßos darbin-
strumentus. Rüpîgi kopti instrumenti, kas apgådåti
ar asiem griezéjinstrumentiem, ¬auj strådåt daudz
raΩîgåk un ir vieglåk vadåmi.
g) Lietojiet vienîgi tådus elektroinstrumentus, papild-
piederumus, darbinstrumentus utt., kas paredzéti
attiecîgajam pielietojuma veidam un/vai ir pieméro-
ti attiecîgajam instrumentam. Bez tam jåñem vérå
arî konkrétie darba apståk¬i un pielietojuma îpat-
nîbas. Elektroinstrumentu lietoßana citiem mér˚iem,
nekå to ir paredzéjusi raΩotåjfirma, ir bîstama un var
novest pie neparedzamåm sekåm.
5.1.5 Apkalpoßana
a) Nodroßiniet, lai instrumenta remontu veiktu kvali-
ficéts personåls, nomaiñai izmantojot ori˙inålås
rezerves da¬as un piederumus. Tikai tå iespéjams
panåkt instrumenta ilgstoßu un nevainojamu darbî-
bu bez atteikumiem.
Printed: 08.07.2013 | Doc-Nr: PUB / 5070743 / 000 / 01
All manuals and user guides at all-guides.com
5.2 Produkta specifikai atbilstoßie droßîbas
5.2.1 Personiskå droßîba
a)Valkåjiet austiñas. Iekårtas radîtais troksnis var radît
neatgriezeniskus dzirdes bojåjumus.
b)Lai darba proceså izvairîtos no kritieniem, raugie-
ties, lai baroßanas un pagarinåtåjkabe¬i, kå arî
nosükßanas ߬ütene vienmér atrastos instrumenta
aizmuguré.
c)Instrumentu vienmér turiet aiz rokturiem un/vai pie tå kor-
pusa esoßajåm plastmasas da¬åm.
d)Izvairieties saskarties ar rotéjoßajåm da¬åm.
e)Pårliecinieties, ka sastatñu å˚is ir droßi piestiprinåts pie
jostas å˚a.
f) Iekårta nav paredzéta, lai to lietotu bérni vai nevarî-
gi cilvéki.
g) Bérniem stingri jåpaskaidro, ka ar iekårtu nedrîkst
h) Putek¬i, ko rada tådi materiåli kå, pieméram, svinu
saturoßa kråsa, daΩi koksnes veidi, mineråli un
metåls, var büt kaitîgi veselîbai. Saskare ar ßiem
putek¬iem vai to ieelpoßana var izraisît lietotåja vai
citu tuvumå esoßo personu aler˙iskas reakcijas
un/vai elpce¬u saslimßanas. Noteikti putek¬u veidi,
pieméram, ozola un skåbarΩa koksnes putek¬i, tiek
uzskatîti par kancerogéniem - seviß˚i kopå ar kokap-
strådé izmantojamåm vielåm (hromåtiem, koksnes
aizsarglîdzek¬iem). Azbestu saturoßus materiålus
drîkst apstrådåt tikai kompetenti speciålisti. Ja iespé-
jams, lietojiet putek¬u nosücéju. Lai sasniegtu aug-
stu putek¬u nosükßanas efektivitåti, lietojiet pieméro-
tu, Hilti ieteiktu mobilo putek¬u nosücéju, kas pared-
zéts koka un/vai minerålo materiålu nosükßanai,
strådåjot ar ßo elektroiekårtu. Nodroßiniet darba
vietå labu ventilåciju. Ieteicams valkåt elpce¬u aizsard-
zîbas masku ar filtra klasi P2. Ievérojiet Jüsu valstî
spékå esoßos normatîvus, kas regulé attiecîgo mate-
riålu apstrådi.
5.2.2 Akumulatora elektroinstrumentu lietoßana
a)Nofikséjiet apstrådåjamo priekßmetu. Apstrådå-
jamå priekßmeta nostiprinåßanai izmantojiet klipßus
vai skrüvspîles. Íådi tas büs droßåk un stabilåk novi-
etots nekå tad, ja to turésiet rokås, un Jums abas rokas
büs brîvas instrumenta lietoßanai.
b)Raugieties, lai izmantojamås ierîces bütu savie-
nojamas ar instrumenta patronu un tajå droßi
nofiksétos.
c)Ja tiek pårtraukta stråvas padeve: izslédziet instru-
mentu. Izñemiet kontaktdakßu no kontaktligzdas.
Tådéjådi tiks novérsta iekårtas nejaußa ieslégßana péc
sprieguma padeves atjaunoßanas.
d)Ja paståv risks, ka instruments var sabojåt noseg-
tus elektriskos vadus vai iekårtas baroßanas kabeli,
iekårta jåtur aiz izolétajiem rokturiem. Saskaroties ar
sprieguma padevei pieslégtiem vadiem, iekårtas nei-
zolétås metåla da¬as nonåk zem sprieguma un var
izraisît iekårtas lietotåja elektroßoku.
norådîjumi
rotaŒties.
lv
123