Hilti SF121-A Mode D'emploi page 110

instruments ir ieslégts, viegli var notikt nelaimes
gadîjums.
d)Pirms instrumenta ieslégßanas neaizmirstiet izñemt
no tå reguléjoßos instrumentus vai skrüvatsléga.
Patronatsléga vai skrüvjatsléga, kas instrumenta ies-
légßanas brîdî nav izñemta no tå, var radît savainojumu.
e) Strådåjot ar elektroinstrumentu, ieturiet stingru
ståju. Darba laikå vienmér saglabåjiet lîdzsvaru
un centieties nepaslîdét. Tas atvieglos instrumen-
ta vadîbu neparedzétås situåcijås.
f) Izvélieties darbam piemérotu ap˙érbu. Darba laikå
nenésåjiet brîvi plandoßas drébes un rotaslietas.
Netuviniet matus, ap˙érbu un aizsargcimdus instru-
menta kustîgajåm da¬åm. Va¬îgas drébes, rotasli-
etas un gari mati var ie˚erties instrumenta kustîga-
jås da¬ås.
g) Ja elektroinstrumenta konstrukcija ¬auj tam pievienot
åréjo putek¬u atsükßanas vai savåkßanas/uzkråßanas
ierîci, sekojiet, lai tå tiktu pievie-nota elektro -
instrumentam un pareizi darbotos. Pielietojot putek¬u
atsükßanu vai savåkßanu/uzkråßanu, samazinås to
kaitîgå ietekme uz strådåjoßås personas veselîbu.
3.1.4 Akumulatora elektroinstrumentu lietoßana
a) Pirms akumulatora pievienoßanas elektroinstr-
mentam pårliecinieties, ka tas ir izslégts. Aku-
mulatora ievietoßana ieslégtå instrumentå var büt
par céloni nelaimes gadîjumam.
b) Akumulatora uzlådei lietojiet tikai tådu uzlådes
ierîci, ko ir ieteikusi elektroinstrumenta ra otåj-
firma. Katra uzlådes ierîce ir paredzéta tikai noteik-
ta tipa akumulatoram, un mé˙inåjums to lietot cita
tipa akumulatoru uzlådei var novest pie uzlådes ierîces
un/vai akumulatora aizdegßanås.
c) Pirms instrumenta iestat¥‰anas, piederumu mai¿as
vai nolik‰anas izvelciet kontaktspraudni no kon-
takt ligzdas un/vai atvienojiet akumulatoru bater-
iju no instrumenta. ·Çdi iespïjams samazinÇt elek-
tro instrumenta nejau‰as ieslïg‰anÇs risku.
d) Laikå, kad akumulators ir atvienots no elektro-
instrumenta, nepie¬aujiet, lai tå kontakti saskar-
tos ar saspraudém, monétåm, atslégåm, naglåm,
skrüvém vai citiem nelieliem metåla priekßmetiem,
kas varétu izraisît îsslégumu. Laikå, kad akumula-
tors ir atvienots no elektro-instrumenta, nepie¬auji-
et, lai tå kontakti saskartos ar saspraudém, monétåm,
atslégåm, naglåm, skrüvém vai citiem nelieliem
metåla priekßme-tiem, kas varétu izraisît îsslégumu.
e) Nepareizi lietojot akumulatoru, no tå var izplüst
ß˚idrais elektrolîts. Nepie¬aujiet, ka elektrolîts
nonåktu saskaré ar ådu. Ja tas tomér nejaußi ir
noticis, noskalojiet elektrolîtu ar üdeni. Ja elek-
trolîts nonåk acîs, nekavéjoties griezieties pie års-
ta. No akumulatora izplüdußais elektrolîts var izsaukt
ådas iekaisumu vai pat apdegumu.
f) Savlaicîgi notîriet un uzasiniet griezoßos darbin-
strumentus. Rüpîgi kopti instrumenti, kas apgådåti
ar asiem griezéjinstrumentiem, ¬auj strådåt daudz
raΩîgåk un ir vieglåk vadåmi.
106
Printed: 07.07.2013 | Doc-Nr: PUB / 5070616 / 000 / 00
g) Lietojiet vienîgi tådus elektroinstrumentus, papild-
piederumus, darbinstrumentus utt., kas paredzéti
attiecîgajam pielietojuma veidam un/vai ir pieméroti
attiecîgajam instrumentam. Bez tam jåñem vérå
arî konkrétie darba apståk¬i un pielietojuma îpat-
nîbas. Elektroinstrumentu lietoßana citiem mér˚iem,
nekå to ir paredzéjusi raΩotåjfirma, ir bîstama un var
novest pie neparedzamåm sekåm.
3.1.5 Akumulatora elektroinstrumentu lietoßana
a)Pirms akumulatora pievienoßanas elektroinstrmentam
pårliecinieties, ka tas ir izslégts. Akumulatora ievietoßana
ieslégtå instrumentå var büt par céloni nelaimes gadîjumam.
b) Akumulatora uzlådei lietojiet tikai tådu uzlådes ierîci, ko ir
ieteikusi elektroinstrumenta ra otåjfirma. Katra uzlådes ierîce
ir paredzéta tikai noteikta tipa akumulatoram, un mé˙inåjums
to lietot cita tipa akumulatoru uzlådei var novest pie uzlådes
ierîces un/vai akumulatora aizdegßanås.
c) Pievienojiet elektroinstrumentam tikai tådu akumulatoru,
ko ir ieteikusi instrumenta ra otåjfirma. Cita tipa akumula-
toru lietoßana var novest pie elektroinstrumenta un/vai aku-
mulatora aizdegßanås.
d) Laikå, kad akumulators ir atvienots no elektro-instrumen-
ta, nepie¬aujiet, lai tå kontakti saskartos ar saspraudém,
monétåm, atslégåm, naglåm, skrüvém vai citiem nelieliem
metåla priekßmetiem, kas varétu izraisît îsslégumu. Laikå,
kad akumulators ir atvienots no elektro-instrumenta, nepie¬auji-
et, lai tå kontakti saskartos ar saspraudém, monétåm, atslégåm,
naglåm, skrüvém vai citiem nelieliem metåla priekßme-tiem,
kas varétu izraisît îsslégumu.
e) Nepareizi lietojot akumulatoru, no tå var izplüst ß˚idrais
elektrolîts. Nepie¬aujiet, ka elektrolîts nonåktu saskaré ar
ådu. Ja tas tomér nejaußi ir noticis, noskalojiet elektrolîtu
ar üdeni. Ja elektrolîts nonåk acîs, nekavéjoties griezieties
pie årsta. No akumulatora izplüdußais elektrolîts var izsaukt
ådas iekaisumu vai pat apdegumu.
3.1.6 Apkalpoßana
a) Nodroßiniet, lai instrumenta remontu veiktu kval-
ificéts personåls, nomaiñai izmantojot ori˙inålås
rezerves da¬as un piederumus. Tikai tå iespéjams
panåkt instrumenta ilgstoßu un nevainojamu dar-
bîbu bez atteikumiem.
3.2 Produkta specifikai atbilstoßie droßîbas
norådîjumi
3.2.1 Personiskå droßîba
a)Lietojot instrumentu bez putek¬u nosükßanas mehånis-
ma, strådåjot agresîvå vidé, lietojiet elpoßanas ce¬u
aiz sargmasku.
b)Iekårta nav paredzéta, lai to lietotu bérni vai nevarî-
gi cilvéki.
c) Bérniem stingri jåpaskaidro, ka ar iekårtu nedrîkst
rotaŒties.
d) Putek¬i, ko rada tådi materiåli kå, pieméram, svinu
saturoßa kråsa, da i koksnes veidi, mineråli un metåls,
var büt kaitîgi veselîbai. Saskare ar ßiem putek¬iem
vai to ieelpoßana var izraisît lietotåja vai citu tuvumå