Norādījumi Darbam - Bosch GDR 12V-105 Notice Originale

OBJ_BUCH-2895-001.book Page 152 Tuesday, July 19, 2016 12:52 PM
152 | Latviešu
momenta impulsu (triecienu) sērijā. Atskrūvējot skrūves vai
uzgriežņus, darba operācija noris pretējā secībā.
Uzsākot lietošanu
Akumulatora ievietošana
Piezīme. Ja elektroinstrumenta darbināšanai tiek izmantoti
nepiemēroti akumulatori, tas var būt par cēloni traucējumiem
elektroinstrumenta darbībā vai izraisīt tā sabojāšanos.
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos, pārvie-
tojiet griešanās virziena pārslēdzēju 8 vidējā stāvoklī. Iebīdiet
uzlādētu akumulatoru 7 elektroinstrumenta rokturī, līdz tas
nonāk vienā līmenī ar roktura virsmu un fiksējas rokturī ar
skaidri sadzirdamu klikšķi.
Griešanās virziena izvēle (attēls C)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 8, var mainīt elektro-
instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 9.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un pievelkot
uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 8 līdz
galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās vir-
ziena pārslēdzēju 8 līdz galam pa labi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 9 un
turiet to nospiestu.
Spuldze 4 iedegas pie daļēji vai līdz galam nospiesta ieslēdzē-
ja 9, izgaismojot darba vietu nepietiekoša apgaismojuma aps-
tākļos.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 9.
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad,
kad tas tiek lietots.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 9.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 9, darbvārpsta sāk griezties ar ne-
lielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.
Akumulatora uzlādes pakāpes indikators
Akumulatora uzlādes pakāpes indikators 10, kas sastāv no 3
zaļām mirdzdiodēm, iedegas uz dažām sekundēm un parāda
akumulatora uzlādes pakāpi, ja daļēji vai pilnīgi tiek nospiests
ieslēdzējs 9.
Mirdzdiode
Pastāvīgi deg 3 mirdzdiodes
Pastāvīgi deg 2 mirdzdiodes
Pastāvīgi deg 1 mirdzdiode
Mirgo 1 mirdzdiode
Termoatkarīga aizsardzība pret pārslodzi
Lietojot elektroinstrumentu paredzētajā veidā, tas nevar tikt
pārslogots. Pie stipras noslodzes, kā arī gadījumā, ja akumu-
latora temperatūra atrodas ārpus pieļaujamo vērtību diapazo-
1 609 92A 2N7 | (19.7.16)
na robežām, samazinās elektroinstrumenta griešanās ātrums.
Pēc akumulatora temperatūras atgriešanās pieļaujamo vērtī-
bu diapazona robežās elektroinstruments atsāk darboties ar
pilnu griešanās ātrumu.
Aizsardzība pret dziļo izlādi
Litija-jonu akumulatorā ir pielietota elektroniskā elementu aiz-
sardzība („Electronic Cell Protection [ECP]"), kas to pasargā
no dziļās izlādes. Ja akumulators ir izlādējies, īpaša aizsardzī-
bas sistēma izslēdz elektroinstrumentu; šādā gadījumā dar-
binstruments pārtrauc kustēties.
Norādījumi darbam
 Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes. Maksi-
mālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga trie-
cienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atspergre-
Akumulatora
dzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāksnes, kā
ietilpība
arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu vai paga-
rinošos elementus.
≥ 2/3
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram, me-
≥1/3
tālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
< 1/3
šķiedru materiāla paplāksnes.
Rezerve
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
Bosch Power Tools