Vide; Bliet Šanas Iemesli; Bliet Šanas Speci K Cijas - Altrad BELLE PCEL 320X Manuel De L'opérateur

LV
Droša izn cin šana
Nor d jumi vides aizsardz bai.
Ier ce satur v rt gus materi lus. Nolietoto ier ci un
aksesu rus nog d jiet uz atbilstoš m otrreiz j s
p rstr des viet m.
LV
Zemç, kas tikusi apstrâdâta, vai jaunâ pildîjumâ apakškârtâ un virskârtâ veidojas nelieli tuk umi vai gaisa kabatas, kas var izraisît
da âdas problçmas, ja netiek veikta blietç ana.
1. Satiksmei íçrsojot nenoblietçtu zonu, materiâls tiek saspiests. Tâ rezultâtâ virsçjâ kârta iegr st, materiâlam aizpildot tukšumus.
2. Lîdzîga situâcija iespçjama, ja uz neblietçtas zemes ir statiska slodze. Slodze (piemçram, çka) sâk grimt.
3. Materiâlos, kuros izveidoju ies tuk umi, pastâv lielâka dens izpl des iespçja, izraisot eroziju.
Materiâlâ nok uvu ais dens var izraisît zemes izple anos sala apstâk os un sarau anos karstumâ. Izple anâs un sarau anâs ir
galvenais çku pamatu bojâjumu cçlonis, un parasti tâ rezultâtâ nepiecie ama pamatu rekonstrukcija.
Blietç ana palielina materiâla blîvumu, un tâdçjâdi palielinâs slodzes izturîba. Tâ arî samazina gaisa kabatas, tâdçjâdi samazinâs
izpl des, izple anâs un sarau anâs risks, materiâlâ nok
LV
Laika gait ir izmantotas daž das metodes, nosakot daž diem materi liem piem rotu bliet šanas speci k ciju. V r j
k materi la paš bas, sl
ir ieviestas jaunas bliet šanas speci k cijas.
Vismodern k s speci k cijas ir iek autas Lielbrit nijas NRSWA (Likums par autoce u b vniec bu un rekonstrukciju). Civilinženieri tagad
t s piem ro, lai nodrošin tu teicamus bliet šanas rezult tus, veicot b vdarbus.
NRSWA (HAUC speci k cija)
Šo speci k ciju sast d jusi HAUC (Autoce u p rraudz bas un apsaimniekošanas komiteja).
Jaunais likums par autoce u b vniec bu un rekonstrukciju (1991) ieviesa jaunu ce u b vdarbu standartu Lielbrit nij . Tas attiecas uz
materi liem, metod m, ier c m un droš bu, veicot ce u un ietvju b vdarbus.
Likuma nol ks ir nodrošin t augst ku ce u b vdarbu standartu un ilg ku ce u ekspluat ciju. Tas savuk rt samazina d rgu remontdarbu
nepieciešam bu un ierobe o satiksmes sastr gumus.
Pl ksnes bliet t ji tiek iedal ti div s kategorij s:
1. 1400–1800 kg/m 2
Šie skait i attiecas uz bliet t ja lietoto statisko spiedienu.
Bliet šanas iemesli
Bliet šanas speci k cija
a dzi ums, lietotais spiediens, vibr cija un bliet jumu skaits. Ieg stot dzi ku izpratni par bliet šanas b t bu,
2. virs 1800 kg/m 2

Vide

Deta a
Vad bas rokturis
Tv riena vietas
Pamatnes pl ksne
Ekscentriskie svari
Benz na dzin ja korpuss
Benz na dzin ja v ki
Daž das deta as
stot denim.
104
Materi ls
T rauds
Gumija
T rauds
T rauds
Alum nijs
Sint tisks materi ls
T rauds un alum nijs
em t di faktori