REMS SSM 160 RS Notice D'utilisation page 149

lav
Visiem REMS sildelementa kontaktmetināšanas aparātiem temperatūra ir
regulējama. Visi aparāti tiek piegādāti ar elektronisko temperatūras regulēšanas
iekārtu. Sildelementa kontaktmetināšanas aparāti uz jaudas izkārtnes ir apzīmēti
sekojošā veidā:
piemēram, REMS SSG 180 EE: E – regulējama temperatūra, E – elektroniskais
termostats, regulē iestatīto temperatūru ar toleranci ± 1°C.
2.5. Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta iepriekšējā uzsildīšana
Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta pieslēgšanas vads tiek pieslēgts
rozetei (23), kas atrodas ēveles korpusa aizmugurējā daļa. Kad pieslēgšanas
vads no šīs rozetes tiek pieslēgts tīklam, mašīna gatava darbam un sildelementa
kontaktmetināšanas aparāts sāk uzsildīties. Sarkanā tīkla kontroles gaisma
(24) un zaļā temperatūras kontroles gaisma (25) deg. Aparātam nepieciešamas
apmēram 10 minūtes, lai uzsildītos. Kad iestatītā temperatūra tiek sasniegta,
aparātā iebūvētais temperatūras regulētājs (termostats) atslēdz no sildelementa
strāvas padevi. Sarkanā tīkla kontroles gaisma deg tālāk. Elektroniskajam
termostatam (EE) deg zaļā temperatūras kontroles gaisma, kas norāda pastā-
vīgu strāvas padeves ieslēgšanu un atslēgšanu. Pēc vismaz vēl 10 minūtēm
(DVS 2207, 1. daļa) var sākt metināšanas procesu.
2.6. Metināšanas temperatūras izvēle
Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta temperatūra ir iepriekš iestatīta uz
vidējo temperatūru, kas paredzēta PE-HD caurulēm (210°C). Atkarībā no
caurules materiāla, kā arī no caurules sienas biezuma var būt nepieciešama
šīs metināšanas temperatūras korekcija. Šajā sakarā jāievēro cauruļu un fitingu
izgatavotaju informācija! 5. attēlā ir parādīta sildelementa temperatūru vadvēr-
tību diagramma atkarībā no caurules sienas biezuma. Vispār ir piemērojams
princips, ka temperatūrais jābūt pēc iespējas tuvākai augšējai robežai, ja
caurules sienas biezums ir neliels, un pēc iespējas tuvākai apakšējai robežai,
ja caurules sienas biezums ir lielāks (DVS 2207, 1. daļa). Temperatūras korek-
cija var būt nepieciešama arī apkārtējās vides ietekmes dēļ (vasara/ziema/vējš/
mitrums). piemēram, ar ātras temperatūras mērīšanas ierīci. Mērīšanas ierīces
kontakta platībai ar virsmu jābūt apmēram 10 mm. Nepieciešamības gadījumā
temperatūru var koriģēt pagriežot temperatūras ieregulēšanas skrūvi (26). Ja
temperatūra tiek mainīta, jāņem vērā, ka sildīšanas elementu drīkst lietot tikai
apmēram pēc vismaz 10 minūtēm pēc iestatītās temperatūras sasniegšanas.
3. Ekspluatācija
Metināmo savienojumu kvalitāte ir atkarīga no metinātāja kvalifikācijas, izman-
toto mašīnu un iekārtu piemērotības, kā arī no metināšanas normu un prasību
ievērošanas. Metināšanas šuvi var pārbaudīt ar nesagraujošu un/vai sagraujošu
metodi. Metināšanas darbi jāuzrauga. Uzraudzības veidu un apjomu saskaņo
līgumslēdzējas puses. Ziņas par piemērotajām metodēm ieteicams dokumentēt
metināšanas protokolos vai uz datu nesējiem. Kvalitātes nodrošināšanas
pasākumu ietvaros ieteicams pirms metināšanas darbiem un metināšanas
darbu gaitā izgatavot izmēģinājuma šuves un pārbaudīt tās. Katram metinātājam
jābūt atbilstoši kvalificētam. Paredzētajai lietošanas jomai var būt izšķiroša
nozīme kvalifikācijas veida izvēlē.
3.1. Metodes apraksts
Cauruļu čaulu metināšanas iekārtās metināmo detaļu savienošanas virsmas
tiek izlīdzinātas pie sildīšanas elementa zem spiediena, pēc tam ar samazinātu
spiedienu tiek uzkarsētas līdz metināšanas temperatūrai un tiek savienotas
zem spiediena pēc sildīšanas elementa noņemšanas (6. attēls) un metinātas.
3.2. Sagatavošanās metināšanai
Ja darbi tiek veikti ārā, jāpārliecinās, ka uz metināšanas procesu negatīvi
neiedarbojas apkārtējās vides apstākļi. Sliktos laika apstākļos vai stipru saules
staru iedarbībā metināma vieta jāapsedz, nepieciešamības gadījumā jāuzstāda
metināšanas telts. Lai novērstu nekontrolētu metināmās vietas atdzišanu
caurvēja iedarbības rezultātā, caurules gali, kas atrodas pretī metināmajai
vietai, jāaizver. Neapaļi caurules gali pirms metināšanas jāizlīdzina, piemēram,
piesardzīgi uzsildot tos ar silta gaisa iekārtu. Metināt drīkst tikai caurules jeb
caurules un fitingi, kas izgatavoti no vienāda materiāla un ar vienādu sienas
biezumu. Caurules tiek grieztas ar cauruļu griezēju REMS RAS (piederumi,
skatīt 1.2.) vai cauruļu griešanas mašīnu REMS Cento/REMS DueCento.
3.3. Cauruļu iespīlēšana
Atbilstoši caurules diametram iespīlēšanas iekārtās (19) jāievieto 4 iespīlēšanas
ieliktņi (27) tā, lai iespīlēšanas ieliktņu kloķveida puse būtu virzīti uz metināšanas
vietu. Saspiedējiemavu ieliktņi tiek nostiprināti ar sešstūrainām skrūvēm (28)
ar komplektā esošās atslēgas palīdzību. Tāpat montējami 2 caurules pamatnes
ieliktņi (29) uz caurules pamatnes (30) un nostiprināmi ar sešstūrainām skrūvēm
(28). Pirms atslābināšanas caurules vai cauruļvadu daļas ir iztaisnojamas
saspiedējiekārtā. Garas caurules nepieciešamības gadījumā jāatbalsta ar
REMS Herkules 3B (piederumi, skatīt 1.2.). Īsu caurules daļu uzlikšanai caurules
pamatnes (30) tiek pārvietotas vai pagrieztas par 180°. Šim nolūkam atvieno-
jiet nostiprinošo kātu (31) un pārvietojiet caurules pamatni vai paceļiet vilkmes
pogu (32) un pagrieziet caurules pamatni apkārt nostiprinošā kata (31) asij.
Caurele galiem vajadzētu izvirzīties par 10 līdz 20 mm pāri saspiedējiemavu
ieliktņiem vai saspiedējiekārtām vidus virzienā, lai varēu veikt ēvelēšanu.
Caurules vai fitingi jāiztaisno tā, lai virsmas būtu plakanparelēli izvietas viena
pret otro, t.i. caurules sienām savienošanas zonā jāsakrīt. Nepieciešamības
gadījumā kad saspiedējiekārta ir atvērta, caurules ir jāizaisno no jauna un pie
tā arī jāpagriež (neapaļa caurule?). Ja neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem
korekcija neizdodas, nepieciešama saspiedējiekārtu justēšana. Šim nolūkam
tiek atslābinātas abu saspiedējiekārtu savilces skrūves (33) un abās saspie-
dējiekārtās tiek iespriegota caurule. Ja caurule neatrodas saspiedējiekārtā un
nepieguļ caurules pamatnei, saspiedējiekārtas jācentrē, sitot no sāniem. Pēc
tam pievelciet iespīlēšanas skrūves (33), kad caurule vēl ir iespīlēta.
Caurules galiem jābūt cieši turētiem saspiedējiekārtās. Nepieciešamības
gadījumā savilces uzgriežņi (34) zem ekscentriskās skavas (35) jāregulē, līdz
nostiprinonošā svira (36) aizveras ar spēka piemērošanu.
3.4. Carules galu ēvelēšana
Tieši pirms metināšanas metināmie caurules gali jāēvelē līdz plakanam stāvoklim.
Šim nolūkam elektriskā ēvele (6) tiek ievirzīta darba zonā un to var ieslēgt,
iedarbinot kontaktslēdzi kātā (20). Kamēr ēvele darbojas, caurules gali ar
mērenu spiedienu jāspiež pie ēvelēšanas diskiem ar piespiedējsviras palīdzību.
Ēvelēšana veicama, līdz abās pusēs sāk veidoties nepārtraukta skaida. Tagad,
kad ēvele paliek ieslēgta, lēnām atslābiniet piespiedējsviru (7), lai uz caurules
galiem nepaliktu skaidas. Pēc ēveles izņemšanas ēvelēti caurules gali mēģi-
nājuma nolūkos jāsavieno, lai pārbaudītu, ka tie ir izvietoti plakanparalēli ar
aksiālo nobīdi. Plakanparalelitāte zem izlīdzināšanas spiediena nedrīkst pārsniegt
spraugas platumu, kas parādīts 7. attēlā, nobīde caurules ārējā pusē drīkst
sastādīt maksimāli 10 % no sienas biezuma. Ēvelētajām metināšanas virsmām
pirms metināšanas vairs nedrīkst pieskarties.
Ja caurule vai fitings vairs nav ēvelējams vai nav ēvelējams vispār, taču otrajā
pusē veicama papildu ēvelēšana, ierobežotājs, kas atrodas ēveles korpusa
apakšējā pusē, tiek virzīts uz to pusi, kur nav veicama ēvelēšana.
3.5. Rīcības sildelementa kontaktmetināšanas gaitā
Sildelementa kontaktmetināšanas gaitā savienošasnas virsmas tiek uzsildītas
līdz metināšanas temperatūrai ar sildelementu un pēc sildelementa noņemšanas
tās tiek metinātas zem spiediena. Pirms katras metināšanas reizes jāpārbauda
sildelementa temperatūra sildelementa darba diapazonā. Nepieciešamības
gadījumā veiciet sildelementa temperatūras korekciju, kā aprakstīts punktā 2.6.
Pirms katras metināšanas reizes sildīšanas elements jāiztīra ar papīru vai
salveti un tehnisko spirtu. Īpaši jāuzmanās, lai uz virsmas nepaliktu plastmasas
atliekas. Sildelementa tīrīšanas gaitā noteikti jāuzmanās, lai sildelementa
pretpielipšanas slānis netiktu bojāts instrumentu pielietošanas rezultātā.
Metināšanas procesā veicamas rīcībās ir parādītas 8. attēlā.
IEVĒRĪBAI
Ja sildīšanas elementa tīrīšanai tiek izmantots spirts, spirtā esošais ūdens var
mazināt metināšanas šuves kvalitāti.
3.5.1. Izlīdzināšana
Veicot pielīdzināšanu, metināmās savienošanas virsmas tiek spiestas pie
sildelementa, līdz ir izveidojies apjoma izcilnis. Izlīdzināšanas gaitā, piemēram,
PE caurulēm jāpiemēro izlīdzināšanas spiediens 0,15 N/mm² (DVS 2207, 1.
daļa).
Atbilstoši dažādiem caurulu diametriem un dažādiem cauruļu biezumiem, kas
atkarīgi no nepieciešamas spiediena pakāpes, jāaprēķina saspiešanas spiediens,
kas piemērojams savienošanas virsmām, lai sasniegtu šo izlīdzināšanas
spiedienu 0,15 N/mm². Saspiešanas spiediens F izriet no izlīdzināšanas spie-
diena rezultāta p un caurules platības A (F = p · A), t.i. caurules virsmām saspie-
šanas gaitā piemērojams jo lielāks saspiešanas spiediens, jo lielākas ir cauruļu
virsmas. Piemēram, caurulei Ø 110 mm, SDR 33 (s = 3,4 mm) ir caurules platība
1140 mm² un, tādējādi, nepieciešamais saspiešanas spiediens sastāda F = 0,15
N/mm² · 1140 mm² = 170 N. Uz katras mašīnas uz izkārtnes (37) ir attēlota
tabula, kurā norādīts, kādas caurules līdz kādai spiediena pakāpei ar kādu
saspiešanas spiedienu var metināt ar šīs mašīnas palīdzību. 10. līdz 13. attēlos
šīs tabulas attiecas uz mašīnām REMS SSM 160 RS, REMS SSM 160 KS,
REMS SSM 250 KS, REMS SSM 315 RF. Attiecīgajā tabulā (9. un 16. attēls)
ir norādīta nepieciešamā saspiešanas spiediena vērtība, kas sasniedzama ar
grozāmā roktura (7) palīdzību. Ja savienošanas virsmas tiek noslogotas ar
grozāmo rokturi, uz rādītāja (38) var nolasīt sasniegtais saspiešanas spiediens.
Pirms metināšanas jāpārbauda, vai cauruļu daļas tiek pietiekoši cieši noturētas
saspiedējiekārtās, lai tās varētu uzņemt vismaz nepieciešamo saspiešanas
spiedienu. Šim nolūkam cauruļu galus savienojiet aukstā veidā un ar grozāmā
roktura (7) palīdzību piemērojiet tiem mēginājuma nolūkos vismaz noteikto
saspiešanas spiedienu. Ja saspiedējiekārtas netur cieši cauruļu daļas, jānore-
gulē savilces uzgriežņi (34) (skatīt punktu 3.4.).
Izlīdzināšana ir pabeigta, kad apkārt visai caurulei ir izveidojies izcilnis, kurš
sasniedz vismaz augstumu, kas norādīts 14. attēla 2. ailē.
3.5.2. Uzsildīšana
Uzsildīšanai spiediens samazinās gandrīz līdz nullei. Uzsildīšanas laiks ir
norādīts 14. attēla 3. ailē. Uzsildīšanas gaitā siltums nokļūst metināmajās
savienošanas virsmās un uzsilda tās līdz metināšanas temperatūrai.
3.5.3. Pārstatīšana
Pēc uzsildīšanas savienošanas virsmas jāatvieno no sildelementa un sildele-
ments ir jāizvirza, nepieskaroties uzsildītajām savienošanas virsmām. Savie-
nošanas virsmas ātri jāsavieno, līdz tās tieši pieskaras viena otrajai. Pārstatīšanas
laiks nedrīkst pārsniegt 14. attēlā 4. ailē norādītos laikus, jo pretējā gadījumā
savienošanas virsmas var kļūt pārāk aukstas.
3.5.4. Salaide un metināšana
Savienošanas virsmām jāpieskaras viena otrajai ar ātrumu, kas ir tuvs nullei.
Savienošanas spiedienam jāpaaugstinās pakāpeniski atbilstoši DVS 2207, 1.
daļas prasībām līdz 0,15 N/mm². Atdzišanas laikā (14. attēls, 5. aile) jāsaglabā.
Ar nostiprinošo sviru/ nostiprinošo kātu (39) piespiedējsvira tiek noturēta atdzi-
šanas gaitā. Piemērojamie saspiešanas speidieni, kā aprakstīts punktā 3.5.1.,
lav
149